Tavas tehnikas drošība

Mēs visi zinām, cik dārga ir foto tehnika. Cik daudz laika nepieciešams, lai sakrātu naudiņu sapņu fotoaparātam, kur nu vēl foršajām lēcām. Tā pamazām pērkot, kopējā foto tehnikas vērtība var sasniegt iespaidīgus ciparus, un tas viss bieži “ielien” mazā foto somā. Foto hobijam var tērēt bezgalīgi un pazaudēt to visu negribās. “Dzenoties” pēc labiem kadriem, foto tehnikas jaunumiem un upgreidiem, mēs neaizdomājamies par foto tehnikas drošību. Dažkārt, iztērējot pavisam nedaudz līdzekļus, pret iegādātās foto tehnikas vērtību, mēs to varam pasargāt. Šis raksts apkopos sāpīgu tēmu - foto tehnikas drošība mājās, darbā, ikdienā un automašīnā.

 

Foto tehnikas pazaudēšana

    Manā darba pieredzē un kontaktējoties ar kolēģiem, paziņām un draugiem, esmu izvērtējis un apkopojis pašus biežākos foto tehnikas pazaudēšanas iemeslus un piedāvāšu savus risinājumus, kā no tā izvairīties.

Foto tehnikas pazaudēšanas iemesli:

• Auto apzagšana
• Dzīvokļa apzagšana
• Mājas apzagšana
• Tehnikas atstāšana uz īsu brīdi fotografējot
• Aplaupīšana Latvijā
• Aplaupīšana ceļojot
• Aizdodot foto tehniku
• Krāpniecība
• Datu drošība
• Drošība interneta vidē

Apskatīsim katru gadījumu atsevišķi.

Auto apzagšana.

    Nesākšu mācīt, ka foto tehniku atstāt auto nevar. Pat dienas gaišā laikā. Ir situācijas, kad ar vienu reizi nevar izkraut visu foto tehniku no mašīnas un vairākas reizes jāiet tai pakaļ, un rodas brīži, kad dārga foto tehnika paliek uz dažām minūtēm nepieskatīta. Bieži vien cilvēki paļaujs uz automašīnas tumšo logu plēvi, jo caur to nevar ieraudzīt kas iekšā atrodas, un bagažnieka pārvalku. Pieredze rāda, ka ir situācijas, kad fotogrāfu novēro no malas un tiklīdz auto saimnieks ir prom uz dažām minūtēm, tā tiek izsists stikls un tehnikas vairs nav.

Mani pašu ir glābusi stikla caurspīdīgā aizsargplēve (bilde augšā). To var uzstādīt auto tonēšanas salonos un maksā ap 100-200 eiro uz visu autiņu. Iesaku izmantot tonesana.lv caurspīdīgo plēvi pret izsišanu. Situši stiklu divas reizes un nav tikuši ieksā. Turpretīm Autonamā liktā plēve bija vislētākā un tikai nedaudz aizkavēja iekļūšanu autosalonā :(. Stiklu ar aizsargplēvi ir ļoti grūti izsist. Stikls saplaisā, bet plēve to notur vietā. Manā gadījumā zaglis mēģināja ar kājam un visu savu svaru izsist stiklu, bet nekas nesanāca. Pat zagļa sišanas ierīce saplīsa un iekrita pa caurumu logā auto salonā, bet stikls palika savā vietā. Ieteikums - plēvi likt uz visiem logiem - sānu pasažiera un bagažnieka (izņemot priekšējo). To var darīt papildus stiklu tonējumam ieliekot aizsargplēvi starp stiklu un tonējuma plēvi.    
    Papildus drošību var iedot automašīnas signalizācija ar iespēju nodot ziņu uz automašinas atslēgu (pulti) par signalizācijas ieslēgšanos. Tādā veidā, ja stikls tiks izsists un kāds būs ielīdis auto salonā, tiks padota ziņa uz pulti (atslēgu) un auto saimnieks var ātri noreaģēt. Jaunākās mašīnas ir aprīkotas ar tādu iespēju, bet to var uzstādīt arī jebkuram auto kā papildus gudro singlalizāciju. Sava veida psiholoģisko mieru tas var radīt, jāmāk tik ātri skriet un gatavam kauties ar narkomāniem. Asu izjūtu cienītājiem tas var patikt :)  

Dzīvokļa apzagšana.

    Ļoti sapīga tēma. Biežākie apzagšanas varianti ir durvju atmūķēšana vai durvju izsišana. Atcerieties, ka dzīvokļa atslēgas nedrīkst nekur atstāt, biežākā kļūda ieejot restorānā dzīvokļa atslēgas paliek virsjakas kabatā, bet virsjaka tiek atstāta uz pakaramā vai skapī. Jums nepamanot bez problēmām var uztaisīt Jūsu dzīvokļa atslēgu nospiedumu, lai vēlāk izveidotu jaunu atslēgu un iekļūtu dzīvoklī bez uzlaušanas pēdām. Durvju izsišana jau ir krietni retāks uzlaušanas gājiens. Vēl viena biežākā kļūda ir atslēgas atstāšana slēdzenē no iekšpuses. Pie noteiktiem apstākļiem ar speciālām ierīcēm var viegli atvērt durvis no ārpuses.

Pats smieklīgākais, ka šīs ierīces ir viegli nopērkamas jebkuram internetā. Zagļi ir iemanījušies pat apzagt dzīvokļus un mājas, kad saimnieki saldi guļ. Tie pielieto miega gāzi, ko ielaiž caur durvju slēdzenes spraugu, ventilāciju vai loga šķirbu, ja tā ir vaļā (1. stāva dzīvokļiem) un mierīgi bez steigas ne tikai apzog, bet paspēj arī pamieloties no ledusskapja. Pie tam no pieredzes, signalizācija nepalīdz. Ja neesi mājās, tad zagļi rīkojās tik ātri, ka apsardze nespēj atbraukt, bet ja esi mājās, tad signalizācija ir atslēgta. Šeit ieteikums ir ierīkot tādu signalizāiju, kura sadalās pa zonām, un kad esi mājās, tad signalizāciju ieslēgt uz konkrēto zonu, piemēram tikai logiem un durvīm, atslēdzot kustības sensorus dzīvoklī. Modernās signalizācijas to ļauj izdarīt.
    Pret dzīvokļu apzagšanu vislabāk pasargā mantas apdrošināšana. Obligāti ir apdrošināšanas līgumā jāsaraksta mantu sarakstu ar to vērtību. Šāda apdrošināšana nemaksā kosmosu un būsiet pasargāts ne tikai no zagļiem, bet no ugunsgrēka vai kaimiņu plūdiem. Nākamais ir durvis un slēdzenes. Ja nevarat/negribat mainīt durvis uz labākām, vismaz ielieciet labu slēdzeni. Ja dzīvojat pirmajā stāva vēlams iestiklot lodžiju. Arī dzīvokļa logiem var uzlikt aizsargplēvi pret izsišanu. Logu rokturus nomainīt pret tādiem, kuri verās tikai ar atslēgu.
    Ja nav līdzekļu signalizācijai, tad ieteiktu nopirkt GSM signalizāciju. Tā maksā aptuveni 50 eiro un ar SMS vai zvana starpniecību nodod jums ziņu uz telefonu, ja kāds logs vai durvis atvērās vai telpā notiek kustība. Šāds serviss maksā tikai papildus numuru tajā pašā mobilo sakaru tīklā, kas izmaksā 3 eiro mēnesī. Ielaušanās gadījumā varēs piezvanīt kaimiņiem vai pašam ātri atbraukt izrēķināties ar zagļiem.
    Manuprāt, labākais risinājums ir mantas apdrošināsana. Izmaksās no 5-10 eiro mēnesī atkarībā no apdrošinātās mantas vērtības. Būsiet pasargāts ne tikai no zagļiem, bet arī pret ugunsgrēku, plūdiem un citiem apstākļiem.

Mājas apzagšana.

    Šajā gadījumā viss tas pats kas dzīvokļa apzagšanas gadījumā, bet ir nedaudz paplašināta tēma. Izstāstīšu paziņu gadījumu. Māju rajonu vaktēja zagļi un zināja kā rīkojās apsardzes firma. Izraisīja viltus trauksmi netālu no mājas. Signalizāciju salaida uz īso no ārpuses caur sirēnas bloku. Izsita stiklu un ātri iztīrīja māju. Pēc apzagšanas saimnieks ierīkoja papildus sensorus uz ārpagalmu, logus aplīmēja ar aizsargplēvi pret izsišanu. No vairākiem paziņu aplaupīšanas gadījumiem izsecināju, ka signalizāciju esamība nepasargā no mantas pazušanas. Signalizācija ierobežo zagļu ielaušanās laiku, bet tā kā zagļi reti strādā pa vienam, tad pārsvarā pietiek ar 10 minūtēm, lai visu vajadzīgo un vērtīgo aiznestu. Tāpēc, katra Jūsu ierīkotā viltība (pretizsišanas plēve, papildus slēdzenes, utt) ir tikai zagļu kavēklis, kas kopumā var novest pie tā ka netiksiet apzagti.
    Mājas variantā labs risiniājums ir kārtīgs sargsuns pagalmā. Ļoti daudziem saviem turīgiem klientiem esmu tādus manījis un vēl labāk divus uzreiz.
   
    Vēlviens interesants risinājums ir seifs. Es neiteiktu ņemts naudas seifu, bet gan palielu datu seifu. Naudas seifs uzrīkots, lai to grūti atlauzt. Tiem ir sarežģītas slēdzenes, bet tie nav pasargāti no aiznešanas. Toties datu seifi ir paredzēti, lai aizsargātu disketes no izskušanas ugusgrēka gadījumā, tapēc to sienas ir biezas un seifs ir smags (100-300kg). Šādā seifā Jūsu foto tehnika būs pasargāta arī ugunsgrēka gadījumā un būs pagrūti to aizstiept. Bet vispusēji par labāko variantu iesaku mantas apdrošināšanu.

Tehnikas atstāšana uz īsu brīdi fotografējot.

    Stāsts no pieredzes. Kāzu fotogrāfs bildē kāzu ceremoniju baznīcā Rīgā. Kā vienmēr fotogrāfam plecu soma ar objektīviem un citiem “pričendāļiem” tiek uz īsu brīdi nolikta malā, lai ar to nemaisītos, lavierējot starp viesiem. Grūti ir fotografēt kaut ko operatīvi ar plecu somu. Un tajā īsajā ceremonijas brīdī foto soma tiek nosperta baznīcā. Pats jautrākais, ka viens no video operatoriem nofilmē nejauši (filmējot banzīcas komplānu) zagli, kurš aiznes foto somu. Diemžēl tas nepalīdzējā atgriezt foto tehniku.
    Ko lai iesaka šādās situācijās? Pirmais, jau novērtējiet cik daudz jāņem tehnika līdzi. Citreiz drošāk paņemt pašu pašu nepieciešamāko, nevis piebāzt foto somu ar objektīviem, kurus pat neizvilksiet. Ieteikums ņemt uz fotografēšanu mācekli, kurš riskantos brīžos var pieskatīt foto tehniku vai ar nevajadzīgo foto tehniku bildēs un Jums palīdzēs. Ja esat viens iesaku lietot vestes vai jostas, uz kurām var sakabināt objektīvus vai fotokameru. Vēl eksperimentējot, var nopirkt bluetooth speciālos piekariņus (bluetooth anti-lost alarm device) un savienot tos ar mobilo telefonu. Piekariņu ielikt foto somā. Pie zonas pazušanas ar breloku tiks paziņots telefonā. Tā vismaz varēsiet saņemt ziņu ja foto somai izaugs kājas, bet cik tas labi strādās praksē nezinu. Es pārsvarā fočējot esmu tik aizņemts, ka drošivien nepamanītu telefonā papildus ziņas.
    Man pašam gadījās nelāga situācija. Braucu fotografēt uz Olimpiskā centra baseinu. Tehnikas bija ļoti daudz. Bija arī palīgi ne tikai es viens, bet nešanas procesā kāds no garāmgājējiem paķēra vecu armijas somu, kurā bija hanteles (kas kalpoja kā atsvari zem ūdens), spa halāts un zemūdens apvalks foto kamerai. Var teikt visslētāko somu kāds paķēra, bet vissbūtiksāko, kas vajadzīga zemūdens fotografēšanai. Tāpēc izkraujot, atstājot foto tehniku jābūt ļoti modram un uzmanīgam. Pat visneiedomākajās vietās foto tehnikas somām var “izaugt” kājas.

Aplaupīšana Latvijā.

    Šādi gadījumi ir diezgan reti, bet notiek. Pārsvarā tumšā dienas pusē. Ir vai nu piekaušana ar mantas atņemšanu, “izrubīšana” no aizmugures vai piedraudēšana (pat ar nazi vai gāzes pistoli). Lai izvairītos no šādiem gadījumiem nedodies fotografēt viens. Paņem draugu, paziņu, vai atrodi līdzdomātāju un dodies fotografēt divatā vai lielākā kompānijā. Dažos gadījumos statīvs padusē var atbaidīt potenciālos laupītājus. Ja bieži nākas vazāties pa tumšajiem parkiem un ielām, ieteikums nopirkt piparu gāzes baloniņu, neiesaistīties nekādās sarunās ar garāmgājējiem. Ja jūti, ka būs problēmas, skrien prom, un skrienot izpūt gāzes baloniņu sev aiz muguras. Tas momentā apstādinās skrienošo aiz Tevis. Pasargā savu veselība un foto tehniku.
    Ja tomēr pārvietojies bieži viens, izvēlies pēc iespējas apgaismotākas un ar garāmgājējiem bagātākas ielas. Ja ir daudz foto tehnikas un jāiet liels gabals, izsauc labāk taksi. Uztver to kā savas veselības un tehnikas apdrošināšanas izmaksas. Zem šī linka var iepazīties, kur visbiežāk notiek noziegumi un aplaupīšanas. Iepazīsti savu rajonu, kur dzīvo, un vidi, kurā visvairāk pārvietojies. Velc ārā savu foto tehniku un mobilo telefonu tiešām kad to vajag, nevis visu laiku turi foto kameru kaklā vai rokā. Ja tumsā pārvietojies apkārt viens ar foto somu, ieteiktu tai izveidot kādu “bomzīgāku” pārvalku. Paņem kādu vecmāmiņas nolietotu torbu un uztaisi foto somai apvalku. Ieteikums LCD ekrāniņu lietot mazāk vai arī to pavisam aizlīmēt. Tas nodos no liela attāluma, ka Tev ir digitāls dārgs foto aparāts. Vēl var nopirkt lētu LCD aizsargstikliņu un aizlīmēt to ar “magaivereni”.
    Ja esi to visu izdarījis, bet iekūlies bezizejas situācijā, kad Tevi aplenc vairāki ļaundari, mēģini sākumā atrunāties, ka esi students/skolnieks, kas ar vecu filmu aparātu fotografē mājasdarbu. Ka foto aparātam nav nekādas vērtības, lai netērē uz Tevi laiku un uzprasi vai var viņus nobildēt mājasdarbam. Esi smaidīgs un draudzīgs. Pie iespējas mēģini aizmukt.
    Ja rodas bezizejas situācija, labāk atdod tehniku, jo Tava veselība ir daudz svarīgāka par tehniku. Atceries, ka vienmēr būs iespēja nopelnīt jaunai foto tehnikai. Ja ir noticis pats ļaunākais, pēc iespējas ātrāk ziņo Valsts Policijai. Aizpildi visus iesniegumus un rūpīgi aizpildi dokumentus uzrādot foto tehnikas sarakstu ar tās vērtību un seriālajiem numuriem un īpašajām pazīmēm.
    Es uz visas foto tehnikas lieku uzlīmes ar savu vārdu, uzvārdu. Pat ielīmēju šādu uzlīmi foto kameras akumulatora bloka iekšējā sieniņā. Pēc aplaupīšanas ir vērts pārbaudīt tuvākos lombardus, pastāv liela iespēja tur atrast savu foto tehniku. Ja tā notiek uzreiz zvani policijai un skaidro situāciju. Katram objektīvam, zibspuldzei un kamerai ir seriālais numurs (ražošanas numurs). Mēģini tos pierakstīt un saglabāt. Nikonam ir pat web lapa, kur ērti tos var savadīt un glabāt.

Aplaupīšana ceļojot.

    Šī tēma ir ļoti smaga, jo tā skar agri vai vēlu visus! Alkstot pēc jauniem neredzētiem kadriem daudzi no mums ņem pašu labāko foto tehniku un pat dažreiz pārspīlē, paņemt daudz vairāk nekā vajag. Arī es kādreiz ņēmu lielu foto somu pilnu ar gaišajiem dārgajiem stikliem, bet nākot pieredzei šobrīd iztieku ar vienu mazu bodiju un dažiem fiksētiem maziem objektīviem. Ņemu Nikon Df ar 50mm 1.8 vai Leica ar 35mm 1.8. Vissvairāk mani pārsteidz laupītāju izdoma. Tā dažreiz ir uz ģenialitātes robežas, kā tiek izdomāta un noorganizēta aplaupīšana:


    Piemērs no dzīves: pie fotogrāfa piebrauc busiņš, no kura izkāpj vairāki normāli ģērbti vīrieši, parāda ārzemju policijas apliecību, un aizbildinoties, ka veic narkotiku pārbaudi, veic kratīšanu. Pārbauda fotogrāfa drēbes, kabatas, un kad tiek līdz foto somai, tad nostrādā tik profesionāli un veikli, ka beigās ielec savā busiņa un aizbrauc. Paliec apstulbis, nekad neiedomātos, ka kaut kas tāds varēja notikt.
    Vēl viens gadījums. Lidostā fotogāfam kāds nosmērē ar kečupu muguru. Pēkšņi rodas garāmgājējs, kas uz to norāda un parāda, kur ir tualete. Tualetē fotogrāfs noliek foto somu sev blakus. Arī tualetē gaida labdaris, kas palīdz jakas notīrīšanas procesā. Tā tiek tīrīta līdz vienā brīdī pazūd gan labdaris, gan foto soma.
    Vēl viena ļoti skarba aplaupītāju shēma ir, kad no aizmugures Tevi “izrubī” ar audumu, kurš piesūcināts ar hloroformu. Tu nokrīti bezsamaņā, laupītāji tēlo Tavu draugu, kuri mēģina Tevi “atdzīvināt” vai aizbildinās, ka Tu esi ļoti sadzēries un aizmigi, un lēnām foto soma, maks un viss pārējais vērtīgais no Tevis pazūd.
    Vēl viena populāra shēma, kas strādā dienas gaišajā laikā. Pieskrien vairākas sievietes,aplenc un sāk pa kabatām rakņāties. Fotogrāfs protams mēģina atkratīties grūstoties. Tad kāda sieviete speciāli nokrīt, it kā fotogrāfs viņu nežēlīgi pagrūdis un iesitis. Tad pieskrien vairāki vīrieši, it kā aizstāvot sievieti sāk fotogrāfam uzbrukt un sākas jau neliels kautiņš viens pret vairākiem, kura laikā izrauj foto somu un visi pēkšņi aizlaižās.
    Katra shēma ir atstrādāta un pārsteidz ar izdomu un organizētību. Tapēc jābūt gatavam uz visu. Manuprāt, jo neatdekvātāk pats rīkosies, jo vairāk pārsteigsi organizētos noziedziniekus. Aplaupītāji ārzemēs nekad nestrādā vieni. Pārsvarā tie darbojas grupā un ir savi cilvēki gan policijā, gan apsardzes vidū. Tāpēc ļoti reti nolaupītās mantas tiek atrastas. Jāpaļaujās tikai un vienīgi uz sevi.



Ieteikumi no manis :
1. Ceļojot neņem lieku tehniku līdzi. Centies paņemt pašu mazāko un vienu bodiju. Pats cenšos iztikt ar mazu bodiju un 1 vai 2 maziem fiksētiem objektīviem. Piemēram 28mm 1.8 un 85mm 1.8. Neņem gaišos lielos objektīvus, kur nu vēl lielos zoomus kā 70-200mm 2.8.
2. Neņem līdzi klasisko Lowepro vai Kata (vai citu) foto somu, kas pa gabalu Tevi nodos par somas saturu. Vai foto somai noņem/aizklāj emblēmu un uztaisi kādu mazāk pamanāmu apvalku foto somai.
3. Aizlīmē uz foto kameras un lēcām brendu logotipus. Nomaini foto kameras siksniņu uz ko vienkāršāku, nolietotāku un bez logotipa. Papildus melna izolenta uz fotokameras vai lēcām to padarīs no attāluma mazāk pievilcīgu.
4. Neiesaisties sarunās ar svešiniekiem. Tēlo muļķi vai nedzirdīgo. Lielākā daļa aplaupīšanas sākāš ar nevainīgiem jautājumiem no svešiniekiem, lai novērstu uzmanību.
5. Nelaid sev klāt svešiniekus. Ieslēdz trešo aci uz pieres. Skanē apkārtējo vidi un dīvainiem skatieniem.
6. Ārzemēs, ja esmu viens un staigāju fotografēju apkārtējo pilsētas vidi, tad mans iešanas ātrums ir virs vidējā, ar kādu pārvietojas apkārtējie cilvēki. Tas ļoti labi parādīs, ja kāds Tev seko. Kā arī daudz vairāk nobildēsi ātrāk pārvietojoties.
7. Neņem līdzi portatīvo. Prakse rāda, ka tas reti tiek lietots pret risku to pazaudēt. Labāk iepirkt daudz vairāk atmiņu kartes un katru dienu likt jaunu atmiņas karti iekšā un dienas sabildēto atstāt viesnīcā.
8. Foto kameru vienmēr apsienu ap roku ar tās siksniņu. Ja lieku uz pleca, tad tikai šķērsām. Ja foto somu nolieku, tad tās siksnu aizķibinu ap krēslu, kāju, roku vai kādu priekšmetu. Vai uzsēžos uz siksniņas ar dibenu. Tas tiek darīts, lai nevarētu paķert foto somu, vai arī, lai es justu, kad foto somai izaug kājas.
8. Vienmēr atceries, ka veselība un dzīvība ir 1000x 1000x reizes par jebkuras foto somas saturu!

    Ja dodies ļoti bīstamās vietās, tad labāk paņemt vairākas filmu kameras, kuras nav dārgas. Otru turēt kā rezerves viesnīcā un lietot tikai, ja pirmā tika nolaupīta. Lietoti Canon vai Nikon filmu fotoaparāti maksā no 30 eiro un uz augšu. Filmu ieskanējot labā kvalitātē iegūsiet tik pat labu kvalitāti kā no spoguļkameras.

Aizdodot foto tehniku.

    Daudzi par to neaizdomājas. Bet ir situācijas, kad aizdotā foto tehnika “neatnāk” atpakaļ. Esi gatavs, ka aizdodot savu foto tehniku, to vari neatgūt aptakaļ. Pat no tādiem cilvekiem, kuri skaitās “droši”. Var rakstīt visādus papīrus, bet tiem spēks ir tikai, ja tie parakstīti pie notāra. Ieteikums, ja tomēr izdomā aizdot, paņem ķīlā ko tik pat vērtīgu.

Krāpniecība.

    Biežākā krāpniecība foto nozorē ir tirgojot lietotu tehniku. Uzrodas pircējs Jūsu sludinājumam, kas gatavs nopirkt un samaksāt, bet bez tiešā kontakta. Gatavi pārskaitīt naudu un preci savākt ar starpnieka (kurjera) starpniecību. Bieži vien atsūta viltotas izdrukas no bankas un grib pēc iespējas ātrāk paņemt preci, aizbildinoties ar dažādām pasakām. Nekad neatdodiet preci, kamēr neesat saņēmuši reālu naudu. Nekad!
    Otrais biežākais krāpniecības veids ir pērkot foto tehniku, jaunu vai lietotu, caur internetu. Aizbildinoties ar dažādām atrunām, pārdevējs Jums prasa pārskaitīt naudu ar WesternUnion vai uz kādu dīvainu bankas kontu. Neuzķerieties! Caur šiem servisiem Jūs neesat pasargāts kā pircējs. Nauda “aizies” un preci nesaņemsiet! Lietojiet vienīgi PayPal. Ja pārdevējs to nelieto aizmirstiet par preci, lai vai cik preces cena būtu salda. Tas attiecās uz pirkumiem caur ebay, forumiem vai cita veida privātiem sludinājumiem. Gadās, ka uzrodas kāds svešinieks, kas gatavs noīrēt Jūsu foto tehniku. Dzirdētas visādas pasaciņas. Ņemiet ķīlā ko vērtīgāku, par lietu, ko gribat izīrēt.

Datu drošība.

    Katram no mums pienāk dzīvē brīdis, kad foto tehnika vairs nav tik svarīgā, kā pa gadiem sakrātās atmiņas digitālos failos, kurus turam datorā vai ārējos cietos diskos. Kad notiek dzīvokļa vai mājas aplaupīšana 99% gadījumu kopā ar datoru "aiziet" arī ārējie cietie diski, kas piesprausti pie datora. Šādā situācijā glābj vai nu datu seifs vai bilžu papildus rezervju kopiju glabāšana citā lokācijā.
    Datu seifi pārsvarā ir ļoti smagi un tos nevar tik viegli aizvest. Tie arī pasargā tehniku un cietos diskus no ugunsgrēka. Ieteiktu reizi gadā nopirkt cieto disku un veikt rezerves kopēšanu un glabāt to seifā.
    Kā papildu datu drošības variants ir iegādāties ārējo cieto disku ar Network vai tīkla iespēju. Uzstādīt to darbā, pie vecākiem, pie radiem vai pie draugiem mājās, kur ir internets. Tādā veidā iegūsiet savu mazu datu serveri, kur varēsiet dublēt Jūsu bildes. Gavelnais, lai šis cietais disks atrodas citā lokācijā, nevis Jūsu datorā. Ja nav līdzekļu cietajam diskam vai nav iespējas to glabāt citā lokācijā, var izmantot dažādus maksas datu glabāšanas pakalpojumus, piemēram, Blackblaze. Šis ir retais serviss, kurs piedāvā bezlimita datu vietu viņu serveros. Vienīgi tas nav tik ātrs, kā gribētos. Ja negribas maksāt par tādiem servisiem, var izmantot nedaudz neērtāku http://flickr.com/, kas piedāvā par brīvu 1Tb web vietu. Ļoti labs variants, lai kopētu JPG failus. RAWus diemžēl tas pagaidām neatbalsta.
    Ja neveidojat datu rezerves kopijas, tad ļoti liela iespēja ar laiku pazaudēt bildes. Cietie diski mēdz iziet no ierindas, zagļi var paķert cietos diskus, kā arī datorvīrusi sāk uzdarboties negaidītos veidos. Piemēram, ir vairāki datorvīrusi, kas iekļūstot sistēmā aizšifrē visus Jūsu datus, bet pašu datoru atstāj darba kārtībā. Pēc datu aizšifrēšanas Jums piedāvā par samaksu nopirkt datu atslēgu, lai Jūs varētu piekļūt pie Jūsu datiem. Jābūt modriem un prātīgiem. Lietojiet anti-vīrusa programmas un neveriet vaļā nepazīstamus epastus. Noziedzinieku ceļi ir neizdibināmi un laika gaitā mēs piedzīvosim ļoti daudzas jaunas krāpšanas un apzagšanas metodes.

Drošība interneta vidē.

    Daudzi par to neaizdomājas, bet publicējot internetā par sevi ziņas un bildes, Jūs bieži norādiet apkārtējiem Jūsu jūtīgo informāciju: par to, ka neesat mājās, kādas ir Jūsu paražas, kad tiek plānoti ceļojumi, kāds ir mājas iekārtojums un tehnika. Pati lielākā kļūda ir ceļojuma laikā “čekoties” un likt bildes, ka esat ārpus valsts.
    Liekot bildes Instagram vai Facebook lapās, “čekojoties” Swarm (Foursquare) Jūs rādiet apkārtējiem daudz liekas informācijas, kuru ļaundari var izmantot pret Jums. Pat, ja Jūsu accounti ir privāti t.i. noslēgti no publiskām acīm, Jūs nekad nevar būt droš par to, kas redz šos datus. Iztēlojoties, ka Jūsu draugam parādījies jauns parteris, kurš Jums ir pilnīgi svešs, un kā izrādās tas ir bijušais noziedznieks, kurš viegli tiek pie visas Jūsu informācijas.
 

 

Nobeigums.

    Jau šodien veiciet vismaz mazu daļiņu no ieteikumiem rakstā. Apsveriet Jūsu "vājās" vietas, kuras var skart augstāk uzrakstītais. Jo neviens cits mūs nepasargās, ja mēs paši neparūpēsimies par drošību.

Ja esi cietis kādā no līdzīgiem stāstiem, padalies ar to. Padalies arī ar savu pieredzi foto tehnikas aizsargāšanā.

Fotobloga pēdējā bilde

Ziedojumi
Ja Tev patīk šeit ienākt un palasīt manus rakstus, tad laipni aicināts atbalstīt :)

Par blogu
Šis ir fotogrāfa blogs ap fotogrāfijas nozari. Fotogrāfa pārdomas, pieredze, notikumi. Bloga raksti tiks papildināti arī balstoties uz komentātāju pieredzi. Neesmu raktniekts, tapēc rakstu noformējums un vārdiskais izteikums var pieklibot.

www.andreart.net