Leica

Dalos savās pārdomās un pieredzē par to, kapēc fotogrāfs, kuram ir visu kategoriju Nikon filmu un digitālās kameras, un kopumā kādi 40 Nikon objektīvi pēkšņi nopērk Leicu un par to ir stāvā sajūsmā.

Gaišie stikli

  Kāpēc es būdams Nikon lietotajs vairak kā 14 gadus, izvēlējos Leica? Kopš karjeras pirmssākumiem es sapņoju par gaišajiem stikliem. Tādiem kā Canon 50mm 1.2 vai 85mm 1.2, vai manuālo Nikon 50mm 1.2, un joprojām mans sapnis ir Nikkor 58mm f/1.2 Noct-NIKKOR. Laikam ejot ļoti cerēju, ka Nikon beidzot sāks ražot ko īpašu dabīgās gaismas mīļotājiem. Es iegādājos visus Nikon G, D un AIs sērijas stiklus, bet neatradu nevienu, kas mani apmierinātu. Nevienam Nikon vai Canon objektīvam neesmu redzējis labu asumu pie atvērtas diafragmas. Jo objektīvs tuvāka f/1.0, tās asums, kontrasts, kvalitāte, detaļas zūd un parādās “migliņa” un aberācija.  Tas tāpat kā nopirkt jaudīgu autiņu, bet pie lielākiem ātrumiem jaudas tam nav.

   Laikam ejot, ar jauno Nikon 58mm f/1.4 es sapratu, ka manas cerības ir zudušas sagaidīt ko kvalitatīvu un gaišāku par f/1.4. Sajūta, ka Nikons optikā cenšas apmierināt sporta fotogrāfus. Mani pozitīvi pārsteidza Sigma Art sērija, no kuras es lietoju 50mm, 35mm un 20 f 1.4 stiklus. Šie ir pirmie mani stikli, kurus lietoju arī reklāmas fotografēšanai pie f/1.4, savukārt reportāžai tie neder, jo šī  sērija ir ļoti lēna, it īpaši tumsā. Nākotnē vēl ceru uz Nikon jaunajiem objetīviem, kuros ir FL (fluorite lens) un PF (Phase Fresnel) stikli, jo ar šo stiklu palīdzību Nikon aizstāj lielos un smagos stiklus objektīvā, līdz ar to ir iespēja fiziski izveidot vieglākus un mazākus objektīvus ar tādiem pašiem fizikālajiem parametriem, līdz ar to ir cerība uz gaišākiem objektīviem. Gaidiju daudzus gadus un nolēmu, ka pietiks gaidīt! Sāku pētīt, kas tad ir tirgū tāds, kas spētu apmierināt manas īpašās vēlmes. Vēlme bija viena - labakais gaišais standarta stikls ar fullframe sesnoru un kamera, kura nav liela un ir piemērota ikdienas nēsāšanai. Gribējās atrast sev kameru, kas kalpos man ikdienas fotografēšanai - ģimenes bildem, kadriem ko pamanu uz ielas, ikdienā, cilvekus ko satieku un ar kuriem komunicēju. Lai pa rokai vienmēr ir kas ļoti kvalitatīvs, gan bilžu ziņā, gan pati kamera un optika. Pētīju, līdz uzdūros uz Leica brenda.

Vidējais formāts

    Kam vajadzīgs f/1.4 vai f/1.0 ? Viens no pielietojumiem ir lai atdalītu objektu no fona. Varbūt tad verts paņemt videjo formātu, kāds no Jums varetu pateikt ? Vidējais formāts tieši būtu it kā loģisks nākamais solis pēc Nikon apgūšanas. Savā laikā paņēmu Synar sistēmas vidējo digitālo formātu ! Ļoti labs studijai, portretiem un dabai, bet vājais ISO, lēnais un neprecīzais autofokuss, kas tumšajos apstākļos vēl vairāk nestrādā, kameras izmērs mani neapmierināja. Digitālais vidējais formāts ir labs lēnajiem darbiem, kur nav steiga. Ikdienā uz pleca vidējo formātu nepaņemsi. Tīri darba instruments lēnajiem darbiem, kura cena ir pie 50.000 eiro. Izbaudīju. Neapmierināja. Pārdevu.
    Bet ja kāds grib izbaudīt ultra kvalitāti un videjo formātu, bet DSLR izmēros, tad Leica piedāvā videjā formāta kameras, kuras ir mazākas par konkurentu kameram - Leica S sistēmu. Es pats labprāt izmēģinātu šo sistēmu, varbūt tajā atradīšu gandarījumu, bet jāpakrāj naudiņa šim priekam.

Digitālās alternatīvas

    Leica ir ļoti laba, bet arī ļoti dārga. Sāku analizēt Leicas alternatīvas. Apstājos pie bezspoguļu digitālās kameras Sony Alpha 7. Bezspoguļa kameras dod vairākas priekšrocības, kas saistītas ar fiziku. Tām objektīvi atrodas tuvāk matricas plaknei, jo nav spoguļa mehānisma, līdz ar to objektīvi ir mazāki un kvalitatīvāki, un ražotāji ir spējīgi ražot vai nu kvalitatīvākus stiklus, vai arī gaišākus par to,ko var saražot spogļkamerām. Kā arī uz šīm kamerām var uzlikt jebkuru objektīvu izmantojot pārejas. Protams tie strādās tikai manuālajā fokusēšanas režīmā, bet toties ir sistēma ar neaptveramu potenciālu objetkīvu izvēles ziņā.
    Sony Alpha 7 sērijas kameras ir ļoti labas ar modernu sensoru un jaunākām tehnoloģijām, bet to autofokuss, manurpāt, atpaliek no tādiem monstriem kā Nikon D5. Manuāli fokusēties ar Sony Alpha 7 ir ērti, bet tikai uz pozētām bildēm, līdz ar to reportāžu, un īpaši sliktos gaismas apstākļos ir sarežģīti nofokusēt. Sony Alpha 7 sērijai ir pieejami tādi stikli kā SLR Magic 50mm T0.95 Hyperprime Cine Lens, kas ļoti tuvs pēc kvalitātes Leica NOCTILUX. Vai Mitakon Speedmaster 50mm f/0.95 PRO, kas ir krietni pieejamāks cenā. Abi objektīvi it kā apmierinātu vēlmi pēc gaišā standarta objektīva. Vienīgi fokusēties varētu tikai pēc LiveView.
    It kā varētu paņemt šo Sony un piemeklēt attiecīgi vajadzīgo lēcu, bet papētot dziļāk secināju, ka šis salikums nesniegs maksimālo kvalitāti un gandarījumu fotografējot ar to. Mērķis bija atrast labāko, kas ir pieejams pasaulē, lai pie šīs tēmas neatgrieztos. Negribējās atrast lētāku atlernatīvu vai kādu kompromisu.

Nikon Df

    Kad iznāca Nikon Df, šī kamera mani aizrāva. Aptuveni par tādu kameru es sapņoju, lai nēsātu to līdzi un izmantotu savām privātajām vajadzībām un, ja ir nepieciešamība, varētu arī fotografēt kaut ko darbam. Lielākais šīs kameras pluss ir tas, ka cilvēki šo kameru uztver kā veco manuālo filmu kameru. Līdz ar to vieglāk fotografēt uz ielas, lielveikalos un citās publiskās vietās. Ideāls streetartam un ceļojumiem. Manā pieredzē ar šo kameru nekad neviens nav piegājis un aizliedzis fotografēt. Turpretī nēsajot ikdienā Nikon D600 vai D750 vai D800 veikalu apsargi un negatīvi orientēti cilvēki ir nākuši klāt un aizlieguši ar to fotografēt. Rodas nevajadzīgas konflikta situācijas, kas liek novērsties no fotogafēšanas procesa. It kā sapņu kamera parādījās, bet objektīvi joprojām nevelk līdz ideālam. Paņemot Nikon Df, ir sajūta, ka paņem rokās plastmasas mantiņu, kaut arī no malas tā izsktās ļoti labi. Ar laiku sudraba krāsa noskrāpējās aiz kā slēpjās pelēkā plasmasa. Produkts nav radīts, lai kalpotu ilgi.
    Vēl viens mulsinošs aspekts, ja mēs paņemam jebkuru Nikon FM sērijas filmu kameru, kas arī ir fullframe, un salīdzinam ar Nikon Df, rodas jautājums kādēļ Nikon nevarēja "ielikt" Nikon FM bodijā Df kameru? Jo Nikon FM ir kvalitatīvs, klasisks, vizuāli pievilcīgs, ilgmūžīgs un izmēros mazāks par Df. Ja tirgū parādītos tāda kamera, es to būtu gatavs iegādāties pat par 2-3 reizes lielāku cenu nekā Df. Es joprojām ceru, ka pēc vairākiem gadiem parādīsies Df2, kas pietuvosies manām vēlmēm. Cerams, ka Nikons ko tādu izlaidīs uz savu 100. gadu jubileju 2017. gadā. Nikon Df ir ar Nikon D4 sensoru, kas ir ļoti labs, bet autofokusa modulis  tam ir no visslētākās D600 kameras.Vienkāršā valodā iegūsti Ferrari ar ekonomisku 1.6 dzinēju!

Leica vēsture

    Kas ir Leica? Pirmkārt, Leica ir vienīgais dzīvais zīmols no kameru pirmsākumiem. Leicas vēsture ir ļoti bagāta ar tās pacēlumiem un kritumiem, bet lai saprastu Leicas būtību, nedaudz jāiepazīstas ar tās vēsturi. Ap 1910 gadu fotokameras bija lielas un smagas, ko lietoja studijās vai izbraukumos pozētām bildēm, izmantojot statīvu. Lēnām sāka parādīties mazas pārnēsājamas kameras, bet tie bija vairāk prototipi, kas tikpat ātri pazuda. Leica jau kopš 1849. gada ražoja mikroskopus, un skaitījās ļoti labs optikas ražotājs. Ap 1913. gadu tā izlaida pirmo rengfinder kameru. Rengfinder ir skatu meklētāja tips, kur fotogrāfs kadrē un ķer fokusu no atsevišķa lodziņa. Ar šo gājienu Leica fotogrāfijas vēsturē atvēra jaunu lapu, kad cilvēki varēja ņemt mazu kameru līdzi ceļojumos un dokumentēt visu, ko redz apkāt. Daudzi fotogrāfi bija skeptiski, jo neticēja 35mm filmas formātam, jo tas bija pārāk mazs salīdzinajumā ar lielajiem studijas fotoaparātiem. Bet ne jau kvalitātē bija visa sāls, bet gan pielietojuma plašumā un, pateicoteis Leica, cilvēki ieraudzīja pasauli bildēs, jo to varēja viegli paņemt tur kur pirms tam foto kamera nav bijusi. Tikai pēc aptuveni 10 gadiem Nikon un Canon nokopēja Leicas rengfinder kameru uzražojot lētākas alternatīvas. Ap 1940. gadu Canon un Nikon pārgāja uz spoguļkamerām, jo tas deva iespēju ieraudzīt caur skatu meklētāju tieši to pašu, ko redz objektīvs un foto filma. Tas bija milzu atklājums, kas nesa gan plusus, gan mīnusus. Ap šo laiku Leica izgudroja autofokusu, bet neuzskatīja, ka kaut kas tāds būs vajadzīgs lietotājiem un pārdeva patentu japāņiem. Leica kopš saviem pirmsākumiem ir likusi pirmajā vietā kameras kvalitāti un joprojām Leicas meistari saņem apkopē 50 gadus vecas kameras, kuras vajag tikai ieeļot un tās kalpos vēl tik pat ilgi, ko nevarētu teikt par Nikon un Canon filmu kamerām.

 

Līdera ceļš

    Leica no kameru līdera un jaunā ceļa licēja 100 gadu laikā pārvērtās par ekskluzīvu zīmolu, kas joprojām ražo fotokameras, balstoties uz roku darbu un kvalitāti. Daudzi varētu iebilst, ka datori un roboti ražo objektīvus un kameras daudz labāk un precīzāk. Kā piemēru varu minēt Nikon 28mm f 1.4D un Nikkor 58mm f/1.2 Noct-NIKKOR objektīvi, kas tika taisīti ar rokām un joprojām ir leģendāri un to zīmējumu nav apsteidzis neviens modernais Nikon objektīvs. Nikon un Canon ir orentēts uz peļņu, tas ražo to, kas ir pieprasīts, bet tādas ekskluzīvas lietās kā objektīvus ar f/0.95 tiem nav izdevīgi ražot, jo tādi objektīvi būs aptuveni 3 reizes lielākas, smagākas un dārgākas par f1.4 objektīviem. Leica ir vienīgais darbojošais zīmols, kas vēsturē ierakstīja vienu no svarīgākajiem notikumiem, kas ietekmēja to, kā mēs fotografējam šodien - Leica parādīja to, ka kamera var būt viegla un maza, un domāta arī ikdienas lietošanai ne tikai profesionāļiem. Gadiem ejot, Leica pārvērtās, dēļ saviem uzskatiem, par ekskluzīvu zīmolu. Te paralēles varētu vilkt ar dārgajiem rokas pulksteņiem vai ekskluzīviem sporta auto, kas tiek ražoti mazā skaitā rūpnīcās ar īpašu pieeju un servisu. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ Leica ir tik dārga. Iepriekš es neesmu turējis rokās kaut ko tik kvalitatīvi uztaisītu. Leica ir zīmols un produkts, ko var atstāt bērniem mantojumā. Tā pozicionē savu produktu kā ilgmūžīgu mantu, kas kalpos gadu desmitus.
    Leicu kameru vēsturiskais koks :

Voightlander

    Iepazinis Leicas zīmolu, es sapratu, ka priekš manis viss vairāk būs piemērota Leica M sērija. Leica M ir tālmēra jeb rengfinder tipa foto kamera. Nevēlējos pirkt uzreiz dārgo Leica kameru, jo rengfinders netika iepriekš turēts rokā. Tādēļ iegādājos lētāku alternatīvu Voightlander bessa R3a filmu kameru. Daudzi varētu ieteikt visādus FUji x100, bet tie visi ir hibdrīdi, jeb kameras ar elektronisko skatu meklētāju, kas nav īsts rengfinder vai arī nav fullframe sensors. Īsts renfgfinders ir optisks, nevis skatu meklētājā LCD ekrāns. Hibrīda kamerām ir nelielas aiztures, nav iespējas ļoti ātri manuāli fokusēt un tumsā tās ir lēni lietojamas. Tapēc, lai kaut cik lēti izmēģinātu rengfinderu, un saprastu vai ar šo kameras tipu es varēšu sadzīvot, nopirku šo lētāko filmu alternatīvu. Pēc vairāk kā gadu fotografēšanas man iepatikās Rengfinder tipa kameras. Šīs kameras ļauj Tev savādāk apskatīties uz fotografēšanu, atverot jaunas iespējas.

    Rengfinder tipa kameras bildējot ļauj ieskatīties, kas ir ārpus kadra, līdz ar to var ideālāk nokadrēt bildi vai sagaidīt ideālo mirkli. Nav spoguļa mehānisma, kas uz sekundes simdaļu aizver fotogrāfam skatu, līdz ar to visu laiku ir kontakts ar bildējamo skatu. Ar rengfinderi Tu visu laiku redzi kadru un notiekošo ap kadru. Ir protams arī savi mīnusi. Gaišie lielie objektīvi nedaudz ielien kadrā, kā arī strādā paralaksa (parallax)  fizikālā īpašība, kas nedaudz apgrūtina kadrēt objetkus, kas ir ļoti tuvu kamerai. Objektīvi un kameras ir maziņas, jo nav spoguļa mehānisma. Pašas kameras ir klusas un neuzkrītošas, kas pavērs jaunas iespējas fotografēt.
    Sāku krāt digitālai Leicai. Lai bildes tomēr atšķirtos pēc iespējas vairāk no tām bildēm, kuras es bildēju ar Nikon tehniku, vajadzēja ņemt uzreiz dārgāko lēcu -Leica NOCTILUX-M 50mm f/0.95. Šo lēcu tautā ir iesaukuši par tumšo bruņinieku, jo šīs lēcas gaismas spēja ir unikāla -  ar to var bildēt naktī no rokas un iegūt burvīgus kadrus.
    Iegādājos Leica M (type 240) digitālo kameru un Leica MP 0.72 filmu kameru, kuras ļauj savā starpā manīt tos pašus objektīvus. Pie tam Leicas filmu kameras nekrīt cenā, tās ir vienmēr pieprasītas. Ceru šo filmu kameru atstāt saviem bērniem!

Leica M

    Leica M ir tā sērija, kurā ielikta Leicas rengfinder klasika un modernās tehnoloģijas. Leica zīmols mēģina pieturēties pie klasiskām vērtībam, piemēram, Leica M ir filmu kamera ārēji, bet ar modernām iekšām. Tā mani uzrunāja ar savu izmēru, kvalitatīvi un iespēju ātri un precīzi fokusēt tumsā. Fokusēšana notiek manuāli, bet iestrādājoties es panācu, ka varu fokusēt ātrāk par savu Nikon D5, un īpaši ekstrēmos gaismas apstākļos, pilnīgā tumsā tas ir iespējams. Leica ir viens no klusākajiem slēdžiem pasaulē. Fotografējot ar Sony Alpha 7 sēriju es biju vīlies, jo tā ir tikpat skaļa kā spoguļkamera. Vēl viens interesants fakts, ko atradu salīdzinot Sony Alpha 7 ar Leica M. Daudzos testos, kad vienu un to pašu Leica objektīvu uzliek uz Sony un Leica, no Leica kameras bildes ir ar mazākām aberācijām un asums ir labāks. Tas izskaidrojams ar to, ka Leicai ir speciāli būvēts sensors, kas tieši domāts Leicas objektīviem. Abi pieskaņoti viens otram, lai iegūtu perfektu attēlu. Foto nozarē esmu vienmēr saskāries ar to, ka radniecīgie objektīvi strādā daudz labāk nekā citu ražotāju objektīvi. Tas bija viens no iemesliem kapēc es atturējos no Sony Alpha 7 un SLR Magic 50mm f/0.95 Hyperprime Cine Lens iegādes kā lētākas alternatīvas.

    Leica nav labākā kamera pasaulē! Tā ir īpaša, jo ražotāji pievērš uzmanību pavisam citām lietām nekā Canon vai Nikon. Kā piemēru varu minēt Leicas NOCTILUX-M 50mm f/0.95 objektīvu, kas skaitās visgaišākas pasaulē, kas joprojām ir pieejams jauns un kuru joprojām ražo. Šis objektīvs ir piemērs citiem ražotājiem, kā jāražo objektīvi. Un tas ir lietojams uz f/0.95. Protams tas nav perfekts pie f/0.95, bet salīdzinājumā ar citu objektīvu sniegumu pie f/1.4, šis objektīvs ir galvas teisu pārāks par citiem. Nikon gaišie objektīvi ir kompromiss starp cenu, objektīva un attēla kvalitāti, bet Leica nav kompromisu ražotājs. Tā cenšas dot saviem lietotājiem pašu labāko.

    Leica salīdzinot ar citām kamerām ir maza, sniedz ērtumu un diskrētumu fotografējot. Cilvēki Tev nepievērš uzmanību. Telpā, kurā runā cilvēki ir grūti sadzirdēt slēdža klikšķi, līdz ar to cilvēki īsti nesaprot kad Tu esi nospiedis slēdzi. Ar spoguļkameru pēc katra klikšķa Tev kāds pievērš uzmanību. Leicas objektīvi optiski ir lieliski. Krāsu un toņu pāreja ir vienreizēja. Leicas tehnika ir viena no retajām, kas domāta kalpot ļoti ilgi. Parastais cilveks no malas nekad nenovērtēs šo kameru potenciālu - liksies, ka tā ir veca fimu kamera, bet realitātē Tu iegūsti daudz labāku attēlu, nekā konkurentu kameras.

Iespaidi

    Pirmie iespaidi? Kamera kaut arī maza, bet pasmaga, īpaši ar NOCTILUX-M 50mm f/0.95 lēcu. Nav tik ērti turēt kā Nikon D5, bet kaut kas uz Nikon Df neērtuma pusi, bet tas dēļ smagā 50mm f/0.95. Ar citiem mazajiem objektīviem vairs nejūt smagumu un neērtumu. Bildes ir atšķirīgas. Tām piemīt dzidrums un telpiskuma sajūta, kas līdzīga vidējam formātam. Bildēm jau ir diezgan stiprs savs dabīgais “clarity” efekts (no Adobe Lightroom valodas). Adobe Lightroomā Clarity skalu var negriezt, jo būs par daudz šī efekta. Izbrīnu radīja, ka bildes no Leica kameras neprasās apstrādāt. Nikon RAW failiem ir pieradums, ka tos vajag nedaudz uzfrišināt, lai iegūtu vēlamo efektu. Bet, kad nonācu Lightroomā ar Leicas RAWiem, sāku tos pēc pieraduma grozīt un secināju, ka jāgiež viss atpakaļ uz sākuma pozīcijām, jo tā jau viss ir labi. No Leicas bildes sanāk jau ar savu dzidrumu, asumu, clarity efektu, ko dod optika un sensors. Apstrāde tik vajadzīga dažreiz bildes gaišināšanā vai tumšināšanā, jo mazliet grūti pierast pie Leica auto exponēšanas loģikas jeb centrētās ekspozīcijas sistēmas.
    Vienīgais, kas mani neapmirina Leicā salīdzinot ar Nikon, Sony via Canon ir Leicas sensora ISO spēja. Pārējo ražotāju sensori ir spējīgi dod tīrāku bildi pie augstajiem iso un lielāku dinamiskajo diapazonu. Ja Nikon bildes ir stiepjamas un daudz ko var izvilkt un Nikon RAWi pieļauj lielu kļūdu, īpaši no Nikon D750, tad Leicas senora RAWi nav tik stiepjami, kas liek daudz vairāk piedomāt pie precīzas exponēšanas. Mana intuīcija saka, ka ar 2016. gada beigām vai 2017. gada sākumu Leica zīmolam būtu jāizlaiž jauns modelis vai jāatjauno esošie ar modernāku sensoru. Ja būs jauns modelis, tad tas varētu būt nedaudz tievāks, tuvāk Leica filmu kamerai, un ar modernāku sensoru, kas pavērsīs vēl plašākas iespējas.
    Leicas bildes daudz labak uztver balto balansu un ļauj to izlabot. Manuprāt Leica ir ideāla pozētām bildēm ārā. Labi tiek galā ar saulaino laiku un vēl labāk tiek ar mīksto apmākušos laiku, jo sensora/optikas clarity ļoti labi izvelk detaļas. Esmu bildējis arī kāzas ar Leicu, bet vajadzīgs laiks, lai ietrenētos noķert mirkli ar manuālo fokusēšanu. Par Leicu ir teiciens - kad esi jauns, ļoti gribi Leicu, bet nevari to atļauties. Tad kad pienāk vecums un to vari atļauties, tad vairs nav tik asa redze, lai lietotu rangefinder kameru :). Bet tā nav problēma, jo var lietot liveview vai iegādāties ārējo digitālo skatu meklētāju :).
    Iepriecināja, ka Leicas kamerai līdzi nāk Adobe Lightroom.
    Dalos dažās savās ikdienas bildēs ar Leica M kameru:

Leica Latvijā

    Ja Latvijā nebūtu Leicas veikala, es drošivien to neiegādātos. Dēļ servisa un apkalpošans un objektīvu pieejamības. Tapēc esmu ļoti priecīgs, ka Latvijā beidzot ir arī Leicas veikals, kur var apskatīt visus modeļus un notestēt objektīvus. Atsaucīgie pārdevēji varēs sniegt konsultāciju un ietiekt labāko modeli tieši Tev. Labākā dāvana manuprāt ir Leica Q modelis. Ideāls ikdienas fotografēšanai un iepriecinās jebkuru. www.balticoptics.lv

Ar ko sākt ?

    Ja gribas izmēģināt Leicu, bet nav tik daudz līdzekļu, lai nopirktu jaunu es ieteiktu sakt kā es to darīju - ar filmu rangefinderi. Ar Voightlander bessa R, tad pēc cenas iet Zeiss Ikon un tikai tad Leica M6, kurus var atrast Ebay mājaslapā.
    Leica M6 var teikt ir pati populārākā starp Leicas filmu kamerām, jo tās cena ir viss draudzīgākā. Un protams var skatīties uz jebkuru citu Leicas modeli. Lūk Jums neliels paskaidrojums, kā izvēlēties Leica filmu kameru :
 

    Ja esat pret filmu, bet gribas ko stilīgu, kas atgādina Leicu, var sākt ar Fujifilm X100 vai Fujifilm X-Pro2, kuriem diemžēl ir crop sensori. Ja gribas fullframe, tad kā atlernatīvu var paņemt Sony Cyber-shot DSC-RX1R II , bet tomēr ieteiktu piekrāt Leica Q. Vienīgi abas šīs kameras nav rangefinder klases.
    Ja gribas īstu klasisku digitālu rangefinder kameru, kas nav pavisam dārga, es ieteiktu Leica M-D. Var mēģināt pameklēt lietotu Leica M9 vai Leica M8, bet to sesnori varētu Tevi neapmierināt. Var arī skatīties uz Sony Alpha 7 un ar pārejām izmēģināt Voightlander, Zeiss vai Leica objektīvus. Ja gribas ultra gaišo stiklu, tad pieejamākais variants ir Mitakon Speedmaster 50mm f/0.95 PRO, bet pašlaik der tikai uz Sony.
    Ieteikumi ir dažādi, un katrs pēc savām vēlmēm un vajadzībām nonāks pie savas izvēles. Galvenais ir pamēģināt !

 

Fotobloga pēdējā bilde

Ziedojumi
Ja Tev patīk šeit ienākt un palasīt manus rakstus, tad laipni aicināts atbalstīt :)

Par blogu
Šis ir fotogrāfa blogs ap fotogrāfijas nozari. Fotogrāfa pārdomas, pieredze, notikumi. Bloga raksti tiks papildināti arī balstoties uz komentātāju pieredzi. Neesmu raktniekts, tapēc rakstu noformējums un vārdiskais izteikums var pieklibot.

www.zavadskis.lv