# 500 TB fotogrāfiju: kā es glabāju 22 gadu darba arhīvu

- URL: https://blog.zavadskis.lv/raksti/500_tb_fotografiju_ka_es_glabaju_22_gadu_darba_arhivu.php
- Publicēts: 2026-03-03
- Autors: Andrejs Zavadskis (fotogrāfs, Rīga, Latvija) — https://www.zavadskis.lv
- Valoda: latviešu

> No divām atmiņas kartēm kamerā līdz atvienotiem arhīva diskiem – kā fotogrāfs Andrejs Zavadskis glabā un dublē 22 gadu foto arhīvu.

![500 TB fotogrāfiju: kā es glabāju 22 gadu darba arhīvu](https://blog.zavadskis.lv/pic/20261109_211729_foto_arhivs_500tb_diski_767936.jpg)

No divām atmiņas kartēm kamerā līdz atvienotiem arhīva diskiem – kā fotogrāfs Andrejs Zavadskis glabā un dublē 22 gadu foto arhīvu.

## Darbs, kas sākas pēc fotosesijas

Fotosesija beidzas. Bildes ir atlasītas, apstrādātas un nodotas klientam. Varētu šķist, ka fotogrāfa darbs ar to ir paveikts. Tomēr man ir vēl viens darbs, ko gatavajās fotogrāfijās nevar redzēt: **parūpēties, lai tās nepazūd**.

Divdesmit divu gadu laikā fotogrāfiju sakrājas daudz. Ļoti daudz. Mans foto arhīvs kopā ar rezerves kopijām ir izaudzis līdz aptuveni **500 TB**. RAW faili, gatavās JPEG bildes, dažādu gadu projekti, ārējie diski un tīkla datu glabātavas. Un tas ir tikai par fotogrāfijām – video šeit nav ieskaitīts.

Šāda sistēma prasa laiku, naudu un zināmu apsēstību ar kārtību. Pats par to mēdzu pasmieties. Bet aiz visiem šiem diskiem ir vienkārša doma: ja esmu ieguldījis darbu attēla radīšanā un cilvēks man uzticējis savu notikumu, man ir svarīgi par šīm bildēm rūpēties arī pēc fotosesijas.

Šajā rakstā izstāstīšu, kā to daru – no pirmās kopijas kamerā līdz diskam, ko atvienoju un nolieku arhīvā.

Video: mans foto arhīvs un rezerves kopiju sistēma.

## 1. Pirmā kopija top jau kamerā

Rezerves kopijas sākas fotografēšanas brīdī. Izmantoju kameras ar **divām atmiņas karšu ligzdām** un fotografēju tā, lai RAW faili tiktu ierakstīti abās kartēs vienlaicīgi.

Viena ir darba karte, ko izņemu un pieslēdzu datoram. Otra paliek kā rezerves kopija. Ja ar pirmo kaut kas notiek – tā pazūd, salūzt vai vairs nav nolasāma –, bildes vēl ir otrā kartē.

Ja par fotografēšanu saņem naudu, tas, manuprāt, ir ļoti būtisks darba posms. Arī dārga kamera un profesionāla atmiņas karte var pievilt. Protams, divas kartes vienā kamerā neatrisina visu: ja pazūd pati kamera, kopā ar to pazūd abas kartes. Tāpēc ar šo process tikai sākas.

## 2. Ceļojumā bildēm vajag vēl vienu mājvietu

Līdzi datoram vienmēr ņemu arī pārnēsājamus datu nesējus. Agrāk tie bija nelieli 2,5 collu ārējie diski, vēlāk – aizsargātāki risinājumi un SSD. Izmantoju arī ierīci, kurā atmiņas karti var ievietot tieši un pārkopēt saturu bez datora.

Ceļojumos datu apjoms ātri kļūst lielāks par vietu klēpjdatorā, bet pārnēsājamais disks man ir arī papildu kopija. Ja kaut kas notiek ar datoru vai kameru, uzņemtais nav palicis vienā ierīcē.

Svarīgi ir arī tas, **kur** kopijas atrodas. Divi diski vienā somā palīdz, ja sabojājas viens disks, bet somas pazušana skar abus. Drošība nozīmē arī fizisku nošķiršanu.

## 3. Mapju kārtība, ko var saprast pēc desmit gadiem

Liels arhīvs ir noderīgs tikai tad, ja tajā var kaut ko atrast. Mana pamatstruktūra ir vienkārša: **gads → datums → projekta apraksts**. Gada mapē ir atsevišķas fotosesiju mapes, un katrā projektā – RAW faili, JPEG attēli, labāko kadru atlase un viss pārējais konkrētajam darbam vajadzīgais.

Projekta mapes nosaukums, piemēram:

2026-10-27 — uzņēmuma portreti

Datumam pievienoju aprakstu, jo pēc vairākiem gadiem atcerēties tikai fotografēšanas dienu ir grūti. Dažreiz atceros klientu, dažreiz vietu vai aptuveno laiku – labi nosaukta mape palīdz visos gadījumos. To pašu kārtību uzturu darba ierīcēs un Lightroom.

Jo lielāks arhīvs, jo vērtīgāka kļūst konsekvence. Vienā gadā izdomāta kārtība palīdz arī nākamajā, bet nejauši nosaukumi un steigā samestas mapes ar laiku rada arvien vairāk darba.

## 4. Darba dators ir tikai viens posms

Pēc fotografēšanas faili nonāk darba datorā attiecīgā projekta mapē – tur notiek atlase un apstrāde. Taču dators nav vienīgā vieta, kur tie glabājas.

- **Dators** – šeit strādāju.
- **Synology un UGREEN NAS** – tīklam pieslēgtas glabātavas ar pieejamām RAW un JPEG kopijām, atkarībā no darba posma.
- **Files.fm** – gatavo fotogrāfiju nodošanai klientiem.
- **Atvienoti arhīva diski** – ilgtermiņa glabāšanai.

Sistēma veidojusies pakāpeniski, un tajā ir vairāki slāņi. Galvenais ir zināt, kur faili atrodas konkrētajā brīdī un kāda kopija paliks, ja kāda ierīce pārstās darboties.

## 5. Katru gadu – jauns cietais disks

Viens no maniem ieradumiem: **katru gadu nopērku jaunu ārējo cieto disku arhīvam**. Tajā kopēju attiecīgā gada RAW failus un JPEG bildes. Gada laikā to papildinu vairākas reizes – aptuveni trīs reizes gadā.

Pēc kopēšanas disku atvienoju un nolieku glabāšanā. Šie diski nav pastāvīgi ieslēgti, nepiedalās ikdienas darbā un glabājas atsevišķi, bez elektrības.

Arhīva diskam man ir citi kritēriji nekā darba diskam: ietilpība un cena par terabaitu. Lielā arhīvā glabāšanas izmaksas kļūst jūtamas, tāpēc meklēju izdevīgus piedāvājumus. Ilgstoši pērku Western Digital, jo mana pieredze ar tiem ir laba. Tā gan ir mana pieredze, nevis garantija – jebkurš disks var sabojāties. Tieši tāpēc man ir vairākas kopijas.

## 6. Atsevišķs JPEG arhīvs

Papildus gada diskiem ar RAW un JPEG veidoju arī atsevišķus diskus **tikai gatavajām JPEG fotogrāfijām** no vairākiem gadiem. Tas var šķist lieki, bet tam ir divi praktiski iemesli.

**Drošība.** Esmu piedzīvojis, ka arhīva disks sabojājās un daļu RAW failu zaudēju. Projekts jau bija nodots klientam, un gatavās JPEG bildes bija saglabātas citur – tās palika pieejamas.

**Ērtība.** Klienti reizēm jautā pēc vecām fotogrāfijām. Ja vajag jau pabeigtās bildes, man nav jāpieslēdz viss gada RAW arhīvs – pietiek ar JPEG arhīvu.

Aptuveni piecu gadu gatavie darbi man ir pieejami Files.fm, senāki – Synology glabātavā, vēl vecāki – atvienotajos arhīva diskos. Tā ir mana pašreizējā darba sistēma; konkrēta klienta materiālu glabāšanas termiņš ir atsevišķi vienojams jautājums.

## Kļūdas, no kurām šī sistēma radās

Šādu arhīvu neuzbūvēju vienā dienā. Daļa lēmumu radās pēc nepatīkamas pieredzes.

Viens gadījums – jau pieminētais disks, kas sabojājās, kad daļa RAW failu pazuda, bet gatavās bildes saglabājās citās kopijās.

Otrs notika senā, ilgā ceļojumā. Fotografēšana ievilkās ilgāk, nekā plānots, kartes piepildījās, un man nācās atbrīvot arī rezerves karti, lai turpinātu darbu. Tad vienai kartei radās kļūda. Sūtīju to ražotājam uz ASV, bet datus atjaunot neizdevās. Par laimi, fotografēju ar divām kamerām – zaudēju daļu vienas kameras failu, bet otrā bija materiāls no tā paša notikuma.

Šādi brīži ļoti konkrēti parāda, cik ātri drošības rezerve pazūd, ja to izmanto papildu ietilpībai. Pēc tam uz visu skaties citādi: cik vietas ņemt līdzi, kad kopēt, kur glabāt un kurā brīdī drīkst kaut ko dzēst.

## Galvenais jautājums: kas paliks pēc nākamās darbības?

Pirms kaut ko dzēst vai pārvietot, jāzina, kur faili paliek.

Darba gaitā cenšos uzturēt vairākas kopijas un RAW failiem – **trīs glabāšanas vietas**. Dažādos posmos tās var būt atmiņas kartes, pārnēsājams disks, dators vai tīkla glabātava; sistēma mainās līdz ar projektu. Ja formatēju karti, gribu būt pārliecināts par kopijām citur. Ja atbrīvoju vietu datorā, materiālam jābūt arhīvā.

JPEG arhīvs dod papildu drošību gatavajam rezultātam, bet neaizstāj pilnu RAW kopiju. Saglabāts gatavais attēls ir ļoti daudz, tomēr zaudētu oriģinālu ar to pilnībā atgūt nevar.

## Ko vari paņemt sev, pat ja arhīvs vēl ir mazs

Lai sāktu, nevajag 500 TB un vairākus serverus. Pietiek izsekot vienas fotosesijas ceļam:

- **Fotografējot:** ja kamera atbalsta, ieraksti vienlaicīgi divās kartēs.
- **Pēc fotografēšanas:** izveido papildu kopiju citā datu nesējā.
- **Organizējot:** lieto konsekventus mapju nosaukumus ar datumu un aprakstu.
- **Pirms dzēšanas:** pārbaudi, kur ir pārējās kopijas un vai tās var atvērt.
- **Arhivējot:** paredzi atsevišķu, no ikdienas darba nošķirtu kopiju.
- **Plānojot izmaksas:** iekļauj datu glabāšanu fotografēšanas budžetā.

Mana sistēma auga līdz ar darba apjomu. Svarīgi sākt laikā, kad to vēl viegli pārskatīt, un papildināt, kad esošais risinājums kļūst par mazu.

## Darbs, ko gatavajā fotogrāfijā neredz

Klients saņem attēlus. Viņš parasti neredz diskus, kopēšanu, mapju struktūru un laiku, ko pavadu, uzturot arhīvu. Tomēr tas viss ir daļa no mana darba.

Man ir svarīgi ne tikai radīt fotogrāfijas, bet arī rūpēties par paveikto. Tās ir cilvēku atmiņas, uzņēmumu projekti un notikumi, kas prasījuši sagatavošanos un uzticēšanos. Daļu no tiem atkārtot vairs nevar.

Tāpēc katru gadu atkal meklēju vietu nākamajam diskam. Kopēju, kārtoju, atvienoju un nolieku arhīvā. Tas nav aizraujošākais fotogrāfa darba posms, bet pēc divdesmit diviem gadiem ļoti skaidri redzu tā vērtību.

**Kā tu glabā savas fotogrāfijas?** Vai tev ir kopija, ko vari atvērt arī tad, ja galvenais disks šodien pārstāj darboties? Padalies komentāros ar savu pieredzi.

Andrejs Zavadskis — fotogrāfs · [Mani darbi](https://zavadskis.lv/) · [Video par 500 TB foto arhīvu](https://www.youtube.com/watch?v=jb6hbOZdn4k)